Mana Valentīndiena!
Ko Stīna darīja Vdienā, ja viņa ir brīva? Brauca no Ventspils uz Valmieru, lai mācītos snovot! Bet par visu pēc kārtas.
Tātad 5dien Xena mani pierunāja braukt snovot uz Valmieru. Tur “Baiļos” bija paredzēts studentu pasākums. Es negribēju, jo man nebija gluži 20 lieku latu. Bet nu beigās viņš mani pierunāja un pat teica, ka aizdošot naudu. Tad nu 6dien pus7os no rīta sākās mūsu braucien uz Valmieru – es, Xena, viņa draudzene Egija, Mārtiņš [mācās ar Egiju vienā kursā] un Agnija [kas tāpat kā es ļāvās pierunāties no Xenas puses]. Tā kā mašina nav baigi lielā, tas mēs 3 aizmugurē sēdošie [es, Agnija un Mārtiņš] nebijām gluži saspiesti, bet izplesties mums arī tā īsti nebija kur. Es sēdēju vidū – kā jau parasti. Ap 11iem bijām “Baiļos” un devāmies reģistrēties. Liels bija mūsu pārsteigums, ka redzējām- īpaši daudz studentu tur nebija. Cilvēku vispār bija maz. Mums jo labāk – neviens, izņemot Xenu, iepriekš nebija braucis ar snowboard. Tad reģistrējamies, saņemam aprīkojumu, saģērbjamies kalnam un dodamies meklēt instruktorus! No sākuma mūs 4 pirmreizniekus pamācija reizē, bet tad katrs tikām pie instruktora. Mani mācīja Rūdolfs ar zilām acīm, tīri izskatīgs džekiņš. Iemācījos kaut ko no paša pamata un tad jau pati braukājos. Pati pirmā pirmā reize bija vienkārši vistīrāka šļūkšana no kalnu uz dibena. Pēc tam jau gāja biki labāk un es pat 3 reizes lēnām varēja apgriezties ap sevi! Protams, vairākas reizes nokritu uz dibena un vienreiz par mistiskā veidā uz deguna – tas bija sāpīgi. Pa visu mūs cienāja ar čipšiem, jogurtiņu un desiņām. Tā kā uz kalns kopā pavadījām kādas 5stundas, tad pa vidam mēs meitenes arī aizgājām iedzert tēju. Pašās beigās bijām pa pusei slapji, bet ļoti apmierināti ar pavadīto laiku uz kalna. Bet.. Es kārtējo reizi izcēlos, jo, manuprāt, biju vienīgā uz visa kalna, kas nemācēja braukt ar bugeli 
Es Ntās reizies nokritu kaut kur sākumā.. Nesāpēja un es par to smējos, bet beigās es padevos. Cik nu es tās dažas reizes ar Xenas un Mārtiņa palīdzību uzbraucu – bija labi un es pasnovoju. Pēc pārģērbšanās pa ceļam iebraucām veikalā noirkt kaut ko dzeramu, un mēs ar Mārtiņu paņēmām aukstu aliņu.. Atpakaļceļā Rīgā iebraucām Makdonaldā – man tā bija pirmā reize. Normāli, bet pica man garšo labāk Visu tālāko ceļu es pavadīju lielāka mērā runājot un smejoties par visdažādākajām lietām. Bija jautri – kā jau vienmēr! 
Mājās gan bijām vēlu. Bet nu – ko var gribēt, ja brauc snovot pāri visai Latvijai
Un šodien man sāp presīte, kakla muskuļi un bikīt rokas. Bet vienalga es snovošu vēl! 
Atstāj atbildi